Trīsdimensionāla skapulotorakālā kustība aktīvas un pasīvas rokas pacelšanas laikā.
Ebaugh DD,McClure PW,KardunaAR. Three dimensional scapulothoracic motion during active and passive arm elevation. Clinical Biomechanics 20 (2005) 700 - 709
Rakstā secināts, ka samazināts muskuļu aktivitātes līmenis izraisa izmainītu skapulotorakālo kinemātiku, tai skaitā lāpstiņas rotāciju uz augšu, lāpstiņas rotāciju uz āru, atslēgas kaula ievilkumu un pacēlumu.
Tas apstiprina trapecveida muskuļa (augšējās un apakšējās daļas) un serratus anterior muskuļa svarīgo lomu nodrošinot lāpstiņas rotāciju uz augšu, īpaši visā rokas pacēluma vidējā diapazonā.
Atkārtota kakla locītavu pozīcijas sajūtas trenēšana: divu vingrinājumu režīma iedarbības rezultāts.
Jull G, Falla D,Treleaven J,Hodges P,Vicenzino. Retraining Cervical Joint Position Sense:The Effect ofTwo Exercise Regimes. Journal of Orthopaedic Research 2007.
Šī pētījuma rezultāti norāda, ka gan proprioreceptīvā apmācība, gan C-CF apmācība ir efektīvas kakla SPK (savienojuma pozīcijas kļūdas) gadījumā pēc 6 nedēļu treniņu perioda.
Svarcelšanas vingrinājumu ar zemas frekvences visa ķermeņa vibrāciju ietekme uz propriocepciju: pilotpētījums normālu indivīdu populācijā.
Fontana, Richardson CA, Stanton. The effect of weight bearing exercise with low frequency whole body vibration on lumbosacral proprioception:A pilot study on normal subjects. Australian Journal of Physiotherapy (2005) 51: 259 - 263.
Ir zināms, ka pacientiem ar sāpēm muguras lejasdaļā ir izmainīta motorā vadība muguras jostas daļas–iegurņa (lumbopelvic) reģionā, un parādās jauni pieradījumi tam, ka ir traucēta arī propriocepcija. Šī pilotpētījuma rezultāti liecina, ka piecu minūšu zemas frekvences WBW bloks izraisa strauju proprioreceptīvo spēju uzlabošanos muguras jostas daļas–iegurņa reģionā veseliem indivīdiem.
Ķermeņa “korsetes” daļas stabilitāte un tās saistība ar apakšējo ekstremitāšu funkcijām un traumām.
Willson JD,Dougherty CPA, Ireland ML,Davis IM. Core stability and its relationship to lower extremity function and injury. Journal of the American Academy of Orthopaedic Surgeons 2005;13:316-325.
Rakstā teikts, ka ķermeņa “korsetes” stabilitāte ir nepieciešama, lai nodrošinātu mugurkaula integritāti un izturību pret perturbācijām, kā arī nodrošinātu stabilu pamatu ekstremitāšu kustībām. Pašreizējie literatūras dati norāda, ka apakšējo ekstremitāšu traumas var mazināt “korsetes” stabilitātes mērījumus. Iepriekš noteikts “korsetes” stabilitātes trūkums var palielināt apakšējo ekstremitāšu ievainojumu risku.
Augšējās trapecveida muskuļa daļas, priekšējā deltveida muskuļa un serratus anterior muskuļa aktivitātes salīdzinājums atspiešanās plus vingrinājumu laikā slingā un uz stabilas virsmas.
Jeong S.Y. et al. Comparison of Upper Trapezius, Anterior Deltoid, and Serratus Anterior Muscle Activity during Push Up plus Exercise on Slings and a Stable Surface. Journal of Physical Therapy Science 2014;26:937–939.
Šajā rakstā secināts, ka lāpstiņas protrakcijas vingrinājumi ir efektīvāki muskuļu aktivitātes palielināšanai, salīdzinājumā ar vingrinājumiem uz stabilas virsmas. Rezultāti arī norāda, ka attiecība starp trapecveida muskuļa augšējo daļu un serratus anterior muskuli ir noderīga, veicot vingrinājumus slingos, kas var būt svarīgi atjaunojot
skapulohumerālo kinēzi.
Traucēta nervu vadīšana pacientiem ar muguras lejasdaļas sāpēm.
Chiou S.Y. et al. Impaired neural drive in patients with low back pain. European Journal of Pain 2014;18:794–802.
Šī pētījuma rezultāti liek domāt, ka augstas intensitātes slodzes vingrinājumu, kas atvieglo neiromuskulāro darbību, izmantošana ir priekšrocība muguras sāpju ārstēšanā.
Pretestības un stabilitātes vingrinājumu kombinācijas iedarbība uz jostas daļas muskuļu
spēku, virsmas laukums un spēja noturēt līdzsvaru: vingrinājumi muguras lejasdaļas sāpju novēršanai.
Kim J. et al. The Effects of Resistivity and Stability-Combined Exercise for Lumbar Muscles on Strength, Cross-Sectional Area and Balance Ability: Exercises for Prevention of Lower Back Pain. Journal of Physical Therapy Science 2011;23: 247–250.
Šī pētījuma dati rāda, ka vingrojumu programma, kas sastāv tikai no spēka treniņiem uz iekārtām, ietekmēs tikai virspusējos muskuļus. Pievienojot stabilizācijas vingrinājumus slingā, lokāli tiks pozitīvi ietekmēti arī dziļie muskuļi.
Svarcelšanas vingrinājumu ārstnieciskā iedarbība uz Q-leņķi un muskuļu aktivitātes uzsākšanas laiku elites klases atlētiem ar patellofemorālo sāpju sindromu.
Lee et al. Effect of Weight-bearing Therapeutic Exercise on the Q-angle and Muscle Activity Onset Times of Elite Athletes with Patellofemoral Pain Syndrome: A Randomized Controlled Trial. Journal of Physical Therapy Science 2014;26: 989–992.
Šajā RCT (randomized controlled trial) iegūtie rezultāti parāda, ka svarcelšanas vingrinājumi ir efektīvi, uzlabojot pacientu stāvokli PFPS (patellofemorālo sāpju sindroma) gadījumā. Programma, ietvēra svarcelšanas vingrinājumus slingos, mazināja sāpes un uzlaboja muskuļu funkciju VL un VMO.
Vingrinājumi mehānisku kakla patoloģiju gadījumā: Cochrane pārskata atjauninātā versija.
A.R. Gross et al. Exercises for mechanical neck disorders: A Cochrane review update. Manual Therapy 2016;24:25-45
Šajā nesenajā Cochrane pārskatā secināts, ka specifiski nostiprināšanas vingrinājumi kaklam, skapulotorakālajai un plecu daļai palīdz hronisku mugurkaula kakla daļas sāpju un cervikogēnu galvassāpju ārstēšanā.
Gūžas vingrinājumu un patellofemorālo sāpju iznākumi: sistemātisks literatūras pārskats.
C. Thomson et al. The outcome of hip exercise in patellofemoral pain: A systematic review. Manual Therapy 2016;26:1-30
Šis sistemātiskais pārskats par gūžu vingrinājumiem PFP gadījumā apstiprina, ka ir pierādījumi šo vingrinājumu izmantošanai gūžu daļas ārstēšanā PFP pacientiem.
Vingrinājumu intervenču iedarbība uz trausliem (frail) senioriem, kuriem nepieciešama aprūpe: pus dienas programma senioriem dienas aprūpes centrā, kas specializējas funkcionālajos treniņos.
R. Sakamoto and Y. Miura. The effect of exercise intervention on frail elderly in need of care: half-day program in a senior day-care service facility specializing in functional training. Journal of Physical Therapy Science 2016;28:1957-63
Šajā pētījumā secināts, ka individualizēta vingrojumu programma vecāka gadagājuma cilvēkiem senioru dienas aprūpes iestādē uzlabo fiziskās funkcijas un dzīves kvalitāti.
Mugurkaula jostas daļas - iegurņa slinga un vēdera ievilkšanas vingrinājumu iedarbība un plaušu tilpumu veseliem pieaugušajiem.
M.-K. Kim et al. Effects of lumbopelvic sling and abdominal drawing-in exercises on lung capacity in healthy adults. Journal of Physical Therapy Science 2016;28:2181-3
Šī pētījuma rezultāti parāda, ka vingrinājumi slingā, kas vērsti uz mugurkaula jostas daļas–iegurņa reģionu apvienojumā ar vēdera ievilkšanas vingrinājumiem pozitīvi ietekmē plaušu kapacitāti.
Vibrācijas frekvences iedarbība uz serratus anterior muskuļa aktivitāti atspiedienu plus ar Redcord Sling izpildīšanas laikā.
Kim ER et al. Effect of Vibration Frequency on Serratus Anterior Muscle Activity during Performance of the Push-up Plus with a Redcord Sling. Journal of Physical Therapy Science 2014;26(8):1275–6.
Šajā pētījumā secināts, ka 50 Hz frekvences vibrācijas pievienošana ir efektīva serratus anterior muskuļa aktivitātes uzlabošanā veicot atspiešanās plus vingrinājumu.
Pārejas vingrinājuma iedarbība kombinācijā ar vibrācijas treniņu un nestabilu pamatu mugurkaula jostas daļas stabilizācijas atbalstam.
Park J et al. The effects of a bridge exercise with vibration training and an unstable base of support on lumbar stabilization. Journal of Physical Therapy Science 2015;27(1):63–5
Kad slingos veikto pārejas vingrinājumu mērķis ir palielināt muskuļu aktivitāti gan lokāli, gan vispārējās muskuļu grupās, pētījums norāda, ka vingrinājumiem ir vērtīgi pievienot vibrāciju.
Slēgtās ķēdes vingrinājumu iedarbība uz mugurkaula jostas daļu, ja tie veikti pielietojot lokālu vibrāciju un nestabilu atbalsta virsmu, izvērtējot vēdera šķērsvirziena muskuļa biezumu un garumu.
Yun K et al. Effects of closed chain exercises for the lumbar region performed with local vibration applied to an unstable support surface on the thickness and length of the transverse abdominis. Journal of Physical Therapy Science 2015;27(1):101–3
Šis mērījumu pētījums parāda, ka vibrācijas pievienošana pārejas vingrinājumiem, kas tiek veikti slingos, ir efektīva, palielinot šķērsmuskuļa aktivitāti.
Labākā praktiskā rokasgrāmata konservatīvai patellofemorālo sāpju terapijai: iekļaujot pirmās pakāpes pierādījumus ar ekspertu klīniskajiem apsvērumiem.
Barton JB et al. The ‘Best Practice Guide to Conservative Management of Patellofemoral Pain’: incorporating level 1 evidence with expert clinical reasoning. British Journal of Sports Medicine 2015;0:1–13
Šajā pētījumā secināts, ka labākā PFP ārstēšanas prakse ir individuāli izstrādāta multimodāla intervenču programma. Tas ietver gluetālo rajonu un kvadricepsu nostiprināšanu, patelāro teipingu un uzsvaru uz izglītību un aktivitātes modifikāciju.
Torsa muskuļu aktivitātes salīdzinājums pārejas vingrinājumu laikā, izmantojot slingu pacientiem ar muguras lejasdaļas sāpēm.
Kang HK et al. Comparison of trunk muscle activity during bridging exercises using a sling in patients with low back pain. Journal of Sports Science and Medicine. 2012;11:510-15
Pētījuma rezultāti apstiprina teoriju, ka nestabila virsma var palielināt vispārēju un lokālu torsa muskuļu aktivizēšanu pārejas vingrinājumu laikā pozīcijā guļus uz muguras un uz vēdera. Turklāt autori secina, ka pārejas vingrinājumi slingā var nodrošināt terapeitisku iedarbību pacientiem ar LBP, palielinot torsa muskuļu aktivizēšanu rehabilitācijas programmās.
Izmaiņas dziļo kakla fleksoru aktivitātē pēc treniņa pacientiem ar hroniskām kakla daļas sāpēm ir saistītas ar sāpju mazināšanās pakāpi.
Falla D et al. The change in deep cervical flexor activity after training is associated with the degree of pain reduction in patients with chronic neck pain. Clin J Pain 2012;28(7): 628-34
Pētījumā secināts, ka atkārtotas specifiskas apmācības dziļo kakla fleksoru muskuļu trenēšanā sievietēm ar hroniskām kakla daļas sāpēm mazina sāpes un palielina šo muskuļu aktivizēšanu, īpaši pacientēm ar vismazāko dziļo kakla muskuļu aktivizāciju pirms treniņu uzsākšanas.
Esošas sāpes un bailes no sāpēm piedalās kakla muskuļu maksimālo voluntāro kontrakciju samazināšanā pacientiem ar hroniskām kakla daļas sāpēm.
Lindstroem R et al. Current pain and fear of pain contribute to reduced maximum voluntary contraction of neck muscles in patients with chronic neck pain. Arch Phys Med Rehabil 2012: 1-7
Pētījums parāda, ka vidējais MVC pacientiem ar kakla sāpēm ir mēreni un apgriezti korelēts ar sāpēm, ko pacienti piedzīvo maksimālas muskuļa kontrakcijas laikā, baidoties no kustībām un dažiem kakla kustīguma ierobežojumu aspektiem.
Motoro kontroles vingrinājumu iedarbība, salīdzinot tos ar pakāpenisku aktivitāti pacientiem ar hroniskām nespecifiskām muguras lejasdaļas sāpēm: randomizēts kontrolēts pētījums.
Macedo LG et al. Effect of motor control exercises versus graded activity in patients with chronic nonspecific low back pain: A randomized controlled trial. Physical Therapy 2012;92(3): 363-77
Rakstā norādīts, ka motorās vadības vingrinājumiem un klasificētajai aktivitātei ir līdzīga iedarbība sāpju un invaliditātes mazināšanā
un funkcijas uzlabošanā, kā arī vispārēju izmaiņu un dzīves kvalitātes uzlabošanā, kad tie tiek lietoti nespecifisku hronisku muguras lejasdaļas
sāpju gadījumā. Šie rezultāti ir līdzīgi klīnisko vadlīniju rekomendācijām, kas vēsta, ka vingrošanas terapijas nav pārākas viena par otru. Autori iesaka klīniskajā praksē terapeitiem noteikti identificēt savu kompetences jomu un attiecīgi ārstēt savus pacientus.
